Vienadranga Razosanas Politiska Ekonomika
- Essay: Vienadranga ražošanas politiska ekonomika. Mišels Bauenss
Translation: Linda Vebere
Text
Kopš ta laika, kad K. Markss Mancestras rupnicas ieraudzija jaunas kapitalistiskas sabiedribas planojumu, mes neesam piedzivojuši dzi1aku sabiedriskas dzives pamatu transformaciju. Tacu transformacijas gaita, politiskas, ekonomiskas un socialas sistemam k1ustot par dalitajiem tikliem, rodas ari jauna cilveku dinamika – vienadranga (jeb P2P) strukturas. P2P strukturas 1auj veidoties treša veida ražošanai, treša veida parvaldei un treša veida ipašumam, aizenojot musu politisko ekonomiku lidz šim nepieredzeta veida. Šis esejas mer-is ir izstradat konceptualu ietvaru (P2P teoriju), kas spetu izskaidrot šos jaunos socialos procesus.
Vienadranga strukturas
P2P strukturas nav attiecinamas pilnigi uz visam darbibam vai procesiem dalitajos tiklos: P2P ir speci"sks apzimejums procesiem, kuru mer-is ir iespeju robežas paplašinat ekvipotencialu dalibnieku iesaistišanos. Šis speci"kas robežas iespejams noteikt, petot P2P procesu iezimes, tacu pirms tam jaapluko pašas visparigakas butiskakas pazimes.
P2P procesos, brivi sadarbojoties ražotajiem, kuriem pieejams dalitais kapitals, tiek radita lietošanas vertiba (use-value). Tas raksturo “trešo ražošanas veidu” – P2P ražošanu. Šis “trešais ražošanas veids” atš-iras gan no ražošanas, kas orienteta uz pe15u, gan ari no sabiedriskas ražošanas, ko veic valstij piederoši uz5emumi. P2P produktiem nav tirgum paredzetas mai5as vertibas, bet ir lietošanas vertiba lietotaju kopienai.
P2P procesus parvalda pašu ražotaju kopiena, nevis tirgus sadale vai korporativa hierarhija – runa ir par P2P parvaldišanas veidu jeb “trešo parvaldišanas veidu”. P2P procesos lietošanas vertiba jauna kopipašuma režima apstak1os k1ust vispareji brivi pieejama – runa ir par “distribuciju” jeb “vienadranga ipašuma veidu”: tas ir “treša veida ipašumtiesibas”, kuras atš-iras ka no privata ipašuma, ka ari no publiska (valsts) ipašuma.
P2P infrastruktura
Kadi ir nepieciešamie nosacijumi, lai veicinatu vienadranga procesu rašanos? Pirmais nosacijums ir tehnolo/iska infrastruktura, kas funkcione vienadranga procesos un nodrošina dalitu pieeju “"ksetam” kapitalam. Personalie datori, kas nodrošina tadu universalu mehanismu, kurš spej izpildit jebkuru lo/isku uzdevumu, ir dalita “"kseta kapitala” forma – tie par samera zemam izmaksam ir pieejami daudziem ražotajiem. Internets ka punkta-punkta tikls tika izveidots, lai datoru lietotaji varetu taja lidzdarboties bez nepieciešamibas izmantot obligatos habus jeb centrmezglus. Kaut ari internetu pilniba nenosaka ta dalibnieki, tomer tas tiek parvaldits dalita veida arpus atseviš-u privatu vai valstisku aktoru absolutas hegemonijas robežam. Interneta hierarhiskie elementi (ka, piemeram, gredotie interneta protokoli, decentralizeta domenu nosaukumu sistema utt.) neierobežo lidzdalibu. Virusalie komunikatori jeb rež/tikli savukart ir lo/isks interneta paplašinajums. Ar šiem pa5emieniem ierices spej veidot pašas savus tiklus, izmantojot lieko jaudu un apejot nepieciešamibu pec jau iedibinatas infrastrukturas. Ka piemerus šai tendencei var minet kustibu Community Wi-Fi un Open Spectrum atbalstišanu, failu apkalpošanas televiziju un alternativas rež/tiklos balstitas telekomunikaciju infrastrukturas. Otrais nosacijums ir tadas alternativas informacijas un komunikacijas sistemas, kas spetu nodrošinat autonomu komunikaciju starp sadarbibas dalibniekiem. Internets (jo ipaši Writeable Web un Web 2.0, kas atrodas izstrades procesa) 1auj rakstisko materialu universali autonomi ražot, izplatit un “pateret”, savukart ar to saistitas podraides un timek1raides attistiba rada “alternativu informacijas un komunikacijas infrastrukturu” audio un audiovizualajai producešanai. Šadas infrastrukturas pastavešana pie1auj autonoma satura izveidi, un to iespejams izplatit bez klasisko publicešanas un apraides mediju starpniecibas (lai gan var attistities ari jaunas starpniecibas formas).
Trešais nosacijums ir autonomas, globalas sadarbibas “programmaturu” infrastrukturas pastavešana. Pieaugošais skaits sadarbibas instrumentu (blogi un wiki), kas iestradati socialas tiklošanas programmatura, veicina uzticešanas un sociala kapitala veidošanos, 1aujot attistities globalam grupam, kuras varetu radit lietošanas vertibu, iztiekot bez tadas ražošanas vai izplatišanas starpniecibas, kura iesaistiti uz5emumi, kas orienteti uz pe15u.
Ceturtais nosacijums ir tada juridiska infrastruktura, kas veicinatu lietošanas vertibas radišanu un pasargatu to no privatas piesavinašanas. Šo lomu pilda Vispareja publiska licence (kas aizliedz programmaturas koda piesavinašanos), ar to saistita Atverta koda iniciativa un vairakas Radoša kopipašuma licences versijas. Tas aizsarga kopejas lietošanas vertibas un izmanto virusalos principus, lai izplatitos talak. Vispareja publiska licence un ar to saistitais materials var tikt izmantots vienigi tados projektos, kuri savu adapteto pirmkodu ir padarijuši par publisku ipašumu.
Piektais nosacijums ir saistits ar kulturu. Masu intelektualitates izkliede (piemeram, intelektuala materiala izplatišana) un ar to saistitas parmai5as ontolo/ija (savas esibas un izjutu veidos), epistemolo/ija (zinašanu veidos) un aksiolo/ija (vertibu sistemas) veido kooperativo individualismu, kas ir nepieciešams P2P projektu rašanos veicinoša etosa uzturešanai.
P2P pazimes
P2P procesi noris dalitajos tiklos, proti, tados tiklos, kuros autonomas personas var brivi noteikt savu izturešanos un attiecibas bez obligato centrmezglu starpniecibas. Ka Aleksandrs Galovejs uzsver sava gramata par protokolaro varu, dalitie tikli nav tas pats, kas decentralizetie tikli, kuriem ir nepieciešami centrmezgli. P2P struktura ir balstita dalita parvalde un dalitu pieeju resursos. Decentralizeta tikla, kada ir, piemeram, ASV lidostu sistema, lidmašinam ir nepieciešams veikt ce1u caur noteiktiem centrmezgliem, bet dalitas sistemas – ka internets vai lielce1u sistemas – šie centrmezgli var pastavet, tacu tie nav obligati, un tikla lietotaji, ja velas, vienmer var tos apiet.
P2P projektus raksturo ekvipotencialitate vai antiakreditešana. Tas nozime, ka nepastav kada sakotneja dalibas atlase. Speju sadarboties apstiprina pats sadarbibas process. Projekti ir atverti visiem dalibniekiem ar nosacijumu, ka vi5iem ir nepieciešamas iema5as, lai spetu sniegt savu ieguldijumu projekta. Šis spejas tiek parbauditas un kopigi apstiprinatas paša radišanas procesa. To iespejams labi noverot tados atvertas publicešanas projektos ka, piemeram, publiska žurnalistika: ikvienam ir iespeja publicet rakstus un ikviens var parbaudit to pareizibu. Kopejai izvertešanai tiek izmantotas reputacijas sistemas. Filtrešana notiek pec publicešanas, nevis pirms tas. Antiakreditešana tadejadi tiek pretstatita tradicionalajai profesionalajai recenzešanai, kur iespeju piedalities nosaka kvali"kacijas apliecinajums.
P2P projektus raksturo holoptisms. Holoptisms attiecas uz vienadranga struktura ietvertu iespeju un dizainu, kas dalibniekiem nodrošina brivu pieeju visai informacijai par citiem dalibniekiem; ta ir nevis privata informacija, bet gan informacija par dalibnieku atrašanos tikla un sniegto ieguldijumu (horizontala informacija), un par kopeja projekta mer-iem, metriku un dokumentetajiem materialiem (vertikala dimensija). To var pretstatit panoptismam, kas raksturo hierarhiskus projektus, kuros process tiek veidots, lai “kopejas” zinašanas butu pieejamas vienigi elitarai cilveku grupai, kurpreti parejiem dalibniekiem ir pieeja vienigi pašam nepieciešamakajam zinašanam. Tomer P2P projektos komunikacija netiek buveta pec principa “no augšas uz leju”, un ta netiek ari balstita stingri noteiktos atskaitišanas likumos, atgriezeniska saikne drizak ir sistemiska, iek1auta kooperativas sistemas protokola.
Iepriekš minetais neizsme1 visas vienadranga producešanas iezimes. Petijums šaja virziena tiks turpinats, vienadranga producešanu salidzinot ar citiem pastavošajiem producešanas veidiem.
P2P un citi producešanas veidi
Salidzinašana notiks relaciju mode1u teorijas ietvaros, ko piedava antropologs Alans Peidžs Fiske, un ta ir aplukota vi5a nozimigakaja darba “Socialas dzives struktura” (“!e Structure of Social Life”). Fakts, ka ražošanas veidi balstas intersubjektivas attiecibas, t. i. tas raksturo noteiktas relaciju kombinacijas, sniedz nepieciešamo fonu, uz kura iespejams noš-irt P2P ražošanu. Fiske uzskata, ka pastav cetri intersubjektivas dinamikas pamattipi, kurus neietekme nedz laiks, nedz telpa.
Fiske raksta:
“Visos laikos un visas kulturas cilveki lielakoties izmanto tikai cetrus pamata mode1us dažadu sabiedribas aspektu organizešanai. Šie mode1i ir: kopeja dališanas, varas (autoritates) hierarhija, saska5ošana pec lidztiesibas un cenas noteikšana tirgu. Kopeja dališanas (KD) ir attiecibas, kuras cilveki izturas pret diviem vai lielakas grupas elementiem ka vienlidzigiem un vienadiem noteikta sabiedriska iedalijuma ietvaros. Ka piemeru tam var minet cilvekus, kuri izmanto kopipašumu (KD saistiba ar noteikta resursa izmantošanu), cilvekus, kuri mil viens otru (KD saistiba ar vi5u socialajam patibam), cilvekus, kuri nevaica “kam skan zvans, jo tas skan vi5iem” (KD saistiba ar kopejam seram vai kopeju prieku) un cilvekus, kuri atriebibas inspireta uzbrukuma bez izš-iribas nogalina ikvienu ienaidnieka grupas locekli (KD saistiba ar kolektivo atbildibu). Varas (autoritates) hierarhija (VH) paredz asimetriskas cilveku pozicijas lineara hierarhija, kur pak1autie pa1aujas, ciena un (iespejams) pak1aujas, kurpreti augstak stavošie bauda priekšrocibas un uz5emas padomdeveja lomu attieciba pret padotajiem. Piemeri tam ir militaras hierarhijas (VH saistiba ar lemumiem, kontroli u. c. jautajumiem), sencu pielugšana (VH saistiba ar cie5as izradišanu no bernu puses, ar ceribu tikt pasargatiem un saistiba ar normu istenošanu), monoteistisko reli/iju morale (ka pareiza un nepareiza noteikšana pec Dieva bauš1iem vai Dieva gribas), sociala statusa sistemas, piemeram, iedalijums š-iras vai rases (VH saistiba ar identitašu socialo vertibu) un sporta komandu vertešana pec statusa (VH saistiba ar prestižu). VH attiecibas balstas priekšstata par pamatotu asimetriju, nevis varmacigu piespiešanu; tas pec savas iedabas nav ekspluatejošas (lai gan var izmantot speku un nodarit kaitejumu). Saska5ošana pec lidztiesiguma (SL) cilveki seko lidzi lidzsvaram un atš-iribam dalibnieku starpa un zina, kas ir nepieciešams lidzsvara nodrošinašanai. Ierastakas SL izpausmes ir pectecigums velešanas, kuras vienai personai pieder viena balss; lidztiesigas sadales iespeja un atmaksa, balstoties uz principu “acs pret aci, zobs pret zobu”. Te ka piemeru var minet sportu un speles (SL saistiba ar noteikumiem, proceduram, aprikojumu un laukumu), sadarbibu berna pieskatišana (SL saistiba ar berna pieskatišanas sadali) un atlidzinašanu (SL saistiba ar paridarijuma veršanu par labu).
Attiecibas, kas balstas uz cenas noteikšanu tirgu (CN), ir orientetas uz sociali nozimigiem sameriem jeb likmem, piemeram, cenam, algam, procentiem (da1am), renti, desmito tiesu vai ie5emumu-izdevumu analizi. Nauda var ari nebut starpnieks, un CN attiecibas var ari nebut savtigas, konkurejošas, maksimizejošas vai materialistiskas – jebkurš no šiem cetriem mode1iem var reprezentet šadas attiecibas. CN attiecibam nav obligati jabut individualistiskam, /imene var ari but KD vai VH vieniba, kas vada biznesu CN attiecibu veida, 5emot vera ari citus uz- 5emumus. Piemeri te ir ipašums, ko iespejams pirkt, pardot vai izmantot ka investiciju kapitalu (CN ka zeme vai objekti); laulibas, kuru pamata ir kontrakts vai ari ligums, kura jau iepriekš atrunati partneru ieguvumi un zaudejumi; prostitucija (dzimumattiecibas ka CN); birokratiskas izmaksu-efektivitates normas (resursu sadale ka CN); utilitari lemumi par iespejami lielako labumu iespejami lielakam cilveku skaitam vai taisniguma norma, izvertejot tiesibas uz kaut ko atbilstoši ieguldijumam (divas morales formas ka CN); apsverumi par lietderigu “laika izmantošanu” un apleses par prognozejamo nogalinato ipatsvaru (agresija ka CN).”1
Ikviens sabiedribas vai civilizacijas tips ir šo cetru veidu sajaukums, tacu var but ari ta, ka kads no šiem veidiem vienmer domine un ietekme citus, tam pakartotos veidus. Vesturiski pirmais dominejošais veids bija radnieciba vai radurakstos balstitais savstarpigums, t. s. davanu ekonomika /ints kopienas. Te galvenais attieksmju aspekts bija piederiba. Davanas veidoja pienakumus un attiecibas, kas sniedzas talak par tuvakajiem radiniekiem, veidojot plašaku mai5as lauku. Lauksaimniecibas vai feodala tipa sabiedribas domineja autoritates hierarhija, t. i., tas balstijas uz lojalitati. Un, visbeidzot, kapitalistiskaja ekonomika acimredzami domine cenas noteikšana tirgu.
P2P un davanu ekonomika
P2P nereti tiek skaidrota ka “davanu ekonomika” (par to sk., piemeram, Ricarda Barbruka gramata). Varetu gan apgalvot, ka tas ir sava zi5a maldinoši, galvenokart tapec, ka P2P nav SL, tas pamata nav savstarpigums. P2P vadas pec sena sauk1a: no katra pec spejam, katram pec vajadzibam.
Nav obligati, ka šeit vajadzetu but iesaistitam savstarpigumam. Vienadranga ražošanas tirajas formas ražotaji nesa5em atalgojumu. Pat ja noris davinašana, ta nekada gadijuma nav savstarpeja apdavinašana, vienadranga ražotas lietošanas vertibas izmantošana nerada pretpienakumu. P2P attistiba notiek, vienlaikus rodoties jaunam davanu ekonomikas formam, piemeram, vietejam apmai5as sistemam un savstarpiguma balstitas papildu valutas izmantojumam, lai ari tas isti nebutu uzskatamas par vienadranga ražošanu.
Tas tomer nenozime, ka šis formas nevaretu viena otru papildinat, jo tas abas – gan SL, gan KD – ir atvasinajumi no davinašanas idejas. Vienadranga ražošana piemerojama nematerialo labumu sfera, kur ieguldijums ir brivais laiks un pieejamie papildu datorresursi. SL un savstarpiguma balstitie mode1i un kooperativa ražošana ir nepieciešamas materialaja sfera, kur svarigi 5emt vera kapitala izmaksas. Pagaidam vienadranga ražošana nepiedava risinajumu savu dalibnieku materialajai nodrošinašanai. Tadejadi daudzi, kurus ir iedvesmojis egalitarisma etoss, pieversisies kooperativajai ražošanai, socialajai ekonomikai un citiem mode1iem, ar kuru palidzibu vi5i varetu gut ienakumus, vienlaikus turot goda savas vertibas. Šada zi5a šis shemas viena otru papildina.
P2P un hierarhija
Nav gluži ta, ka P2P projekti nebutu hierarhiski vai struktureti, tomer parasti tos raksturo elastigas hierarhijas un strukturas, kas balstas tadas vertibas, kuras veicina lidzdalibas veidošanos. Šajos projektos ari vadiba ir “dalita”, un biežak tos vada šo projektu dibinataji, kuri isteno projekta sakotnejos mer-us un koordine lielo skaitu individu un mikrokomandu, kas darbojas noteiktas jomas. Vi5u autoritate un vadiba ir atvasinata no vi5u sniegta ieguldijuma projekta izveide, un ta balstas vi5u pastavigaja lidzdaliba. Dažreiz vienadranga projekti tiek trapigi raksturoti ka “labdabigas diktaturas”, tomer nedrikst aizmirst, ka sadarbiba ir visnota1 brivpratiga un šada projekta turpmaka pastavešana balstas uz ražotaju sabiedribas piekrišanu un turpmaku sazarošanos (t. i., vienmer ir iespejama jauna, neatkariga projekta veidošanas).
Attiecibas starp autoritati, lidzdalibu un tas vesturisko attistibu trapigi raksturojis Džons Herons:
“Kulturas attistibai, š-iet, ir vismaz cetri lime5i, kas sak5ojas atš-irigas moralo priekšstatu pakapes: autokratiskas kulturas, kas tiesibas nosaka ierobežota un despotiska veida, neparedzot politiskas lidzdalibas tiesibas; šauri izprastas demokratiskas kulturas, kuras politiska lidzdaliba tiek praktizeta ar parstavniecibas starpniecibu, tacu parejas jomas – petnieciba, ticibas lietas, izglitiba, rupnieciba, utt. – lemumu pie5emšana tautas lidzdaliba gandriz vai ari pilniba netiek praktizeta; plašakas demokratiskas kulturas, kuras tiek praktizeta gan politiska lidzdaliba, gan dažada lime5a plašaki lidzdalibas veidi; kopipašuma P2P kulturas, kas pastav liberala un uz parpilnibu orienteta globala tikla un nodrošina ikvienam ekvipotencialas lidzdalibas tiesibas ikviena cilvecisko centienu joma.
Šos cetrus lime5us varetu raksturot ka attiecibas starp hierarhiju, sadarbibu un autonomiju.
Hierarhija nosaka, kontrole un ierobežo sadarbibu un autonomiju.
Hierarhija ietekme sadarbibas un autonomijas limeni vienigi politiskaja sfera.
Hierarhija ietekme sadarbibas un autonomijas limeni politiskaja sfera un dažada apjoma ari citas sferas.
Hierarhijas vieniga izpausme ir tas spontana rašanas pirmsakuma, bet turpinajuma visas cilveciskas darbibas sferas uzplaukst autonomija.”
P2P un kopipašums
Lidz ar P2P rašanos cilveki brivpratigi un kopigi ir sakuši veidot kopipašumus, ieverojot komunistisko principu − no katra pec spejam, katram pec vajadzibam. P2P projektos lietošanas vertiba tiek radita briva sadarbiba, bez jebkadas ražotaju piespiešanas, un šaja procesa radita lietošanas vertiba lietotajiem ir brivi pieejama. Iepriekš raksturota juridiska infrastruktura rada “informaciju, kas ir kopigs ipašums”. Šis jaunais kopipašums ir saistits ar agrako kopipašuma veidu (ipaši te jaakcente kopigi apstradajamie zemnieku zemes ipašumi viduslaikos un darbinieku sakotnejo savstarpibu industrialaja laikmeta), tacu to atš-ir ta pazimes, kas lielakoties ir nematerialas dabas. Agrakais kopipašums bija lokalizets, to izmantoja un dažreiz ari parraudzija ipašas kopienas. Jaunais kopipašums ir universali pieejams, un to parrauga globalas kiberkopienas, kas parasti ir radnieciskas, lidzigu interešu grupas. Jauna kopipašuma uzmanibas centra ir lietas, kuras nav pak 1autas konkurencei (t. i., to parpilnibas konteksta), senakas "ziska kopipašuma formas (gaiss, udens utt.) arvien vairak funkcione de"cita konteksta, un tadejadi tas tiek vairak reguletas.
P2P un tirgus: P2P imanence pret transcendenci
Tirgus attiecibas P2P apmai5u iespejams apskatit vienigi tada konteksta, ka individi var brivi sniegt savu ieguldijumu vai pa5emt sev nepieciešamo, vadoties pec savam individualajam prasibam, un visu to kopa apvieno “neredzama roka”, neiesaistoties nekadam naudas mehanismam. To nevar uzskatit par istu tirgu ši varda ierastaja nozime: tiem nav nepieciešama cenu noteikšana tirgu, ne ari organizatoriskas strukturas lemumu pie5emšanai par resursu sadali. Ir ari vel citas atš-iribas.
Tirgus nefunkcione atbilstoši kolektiva saprata kriterijiem un holoptismam, drizak – atbilstoši kukai5u spietošanas tipa intelektam.
Tiesa, dalitaja vide darbojas autonomi a/enti, tacu katrs individs spej saredzet tikai savu tiešo ieguvumu. Tirgus balstas “neitrala”, nevis saska5ota sadarbiba: ta ietvaros nekads savstarpigums radits netiek.
Tirgus darbojas mai5as vertibas un pe15as de1, nevis nepastarpinati lietošanas vertibas de1.
P2P pretende uz simtprocentigu lidzdalibu, tirgus apmierina tikai maksatspejigo vajadzibas. Tirgum ir ari savas nepilnibas.
Tas nespej veiksmigi darboties tadu kopejo vajadzibu varda, kuras nav ietverta tieša atlidziba (nacionala aizsardziba, policija, izglitiba un veselibas aprupe). Turklat tirgus ne5em vera negativos arejos faktorus (vide, socialas izmaksas, nakamas paaudzes). Sakara ar to, ka brivais tirgus tiecas pazeminat pe15u un atalgojumu, tas veicina antitirgus veidošanos, kur oligopoli un monopoli izmanto savu privile/eto stavokli, lai valsts liktu tirgum darboties vi5u laba.
P2P un kapitalisms
Lai gan pastav butiskas atš-iribas, P2P un kapitalistiskais tirgus ir 1oti cieši saistiti. P2P ir atkarigs no tirgus, un tirgus ir atkarigs no P2P.
Vienadranga ražošana ir liela mera atkariga no tirgus, jo tas ietvaros tieša veida tiek ražotas lietošanas vertibas, lielakoties gan nematerialas ražošanas ce1a, nenodrošinot ienakumus saviem ražotajiem. Vienadranga ražošanas apstak1os dalibnieki nevar izdzivot, lai gan vi5i no tas atvasina nozimes un vertibas un efektivitates un produktivitates zi5a ta spej izkonkuret uz pel5u balstitas tirgus alternativas. Uz vienadranga ražošanu attiecas tikai viena da1a no saražota, savukart tirgus aptver gandriz visas da1as; vienadranga ražotaji ir atkarigi no pe15as, ko nodrošina tirgus. Tadejadi vienadranga ražošana ir veidojusies tirgus brivajas nišas.
Tacu vienlaikus tirgus un kapitalisms ir atkarigi ari no P2P. Kapitalisms k1uvis par sistemu, kas ir atkariga no dalitajiem tikliem, jo ipaši no P2P infrastrukturas datorikas un komunikaciju joma. Ari produktivitate liela mera ir atkariga no komandas kopeja darba, kura organizešana lielakoties ir atvasinata no vienadranga ražošanas parvaldes. Atbalsts, ko lielie IT uz5emumi sniedz atverta avota attistibai, ir apliecinajums tadiem lietojumiem, kas ir atvasinati pat no jaunajiem kopipašuma režimiem. Ka var noprast, visparejais biznesa modelis ir tads, kura uz5emejdarbiba “serfo” pa P2P infrastrukturam un, sniedzot pakalpojumus, kas var tikt pievienoti mai5as vertibai, rada papildu vertibu. Tomer biznesa sniegtais atbalsts bezmaksas programmaturai un atvertajam avotam izvirza kadu interesantu problemu. Vai bezmaksas programmaturas/atverta koda programmatura, kas tiek korporativi sponsoreta un laika gaita korporativi parvaldita, joprojam ir P2P? Tikai da1eji. Ja ta izmanto GPL/OSI legalas strukturas tad ta rezultata veidojas kopipašuma režimi. Ja vienadranga ražotaji k1ust atkarigi no ienakumiem un, kas ir pat butiskak, ja saražoto iegust korporativa hierarhija, to nevar vairs uzskatit par vienadranga ražošanu. Tadejadi kapitalisma P2P principi lielakoties tiek izmantoti vien da1eji. P2P infrastrukturas taktiska un instrumentala izmantošana (kolaborativas prakses) ir tikai da1a no kopeja stasta. Patiesiba musdienu kapitalisma atkariba no P2P ir sistemiska. Visai kapitalisma pamata esošajai infrastrukturai k1ustot dalitai, tiek veicinata P2P prakses veidošanas, un kapitalisma infrastruktura k1ust atkariga no tam. Francu – italiešu “kognitiva kapitalisma” skola uzsver, ka musdienas vertibu radišana vairs nav saistita ar uz5emumu, bet tas pieder to zinašanu darbinieku masu intelektualitatei, kuri savas mužilgas macibu/pieredzes un sistemisko kontaktu gaita pastavigi ievieš jauninajumus gan uz5emuma, gan arpus ta. Tas ir svarigs arguments, jo tas apstiprina to, ko mes uzskatam par vienigo risinajumu P2P sferas ekspansijai plašaka sabiedriba, proti, visparejo pamata pe15u. Vienigi darba un algu strukturas neatkaribas nodrošinašana var garantet to, ka vienadranga ražotaji vares turpinat veidot šo arkartigi produktivas lietošanas vertibas sferu.
Vai tas nozime, ka vienadranga ražošana ir imanenta vienigi kapitalistiskas ražošanas sistemai un ka to nav iespejams iznest arpus kapitalisma robežam?
P2P un netarhisti
Svarigaks par šeit raksturotajam visparigajam attiecibam ir fakts, ka P2P procesi sniedz ieguldijumu ari speci"skakas dalita kapitalisma formas. Atverta koda programmaturas plaša izmantošana uz5emejdarbiba, ko dedzigi ir atbalstijis riska kapitals un lieli IT uz5emumi, piemeram, IBM, ir radijis dalitas programmaturas platformu, un turpmak tas krasi samazinas monopoliskas nomas maksas, kuras lidz šim ir barojušas tadus uz5emumus ka Microso' un Oracle, kurpreti Skype un VoIP radis butiski jaunu sadalijumu telekomunikaciju infrastruktura.
Turklat tas ari liecina par jaunu biznesa modeli, kas tiecas izk1ut no preces apvalka, bet ta vieta pieversties pakalpojumiem, kas saistiti ar nominali brivas programmaturas/atverta koda modeli. Industrija pakapeniski transformejas, lai ta butu spejiga inkorporet lietotaju raditas inovacijas un lai starpnieciba varetu norisinaties caur lietotaja raditiem medijiem. Daudzi zinašanu darbinieki izvelas iet nekorporativus ce1us un k1ust par mazajiem uz5emejiem, pa1aujoties uz arvien sarež/itaku lidzdalibas infrastrukturu, uz savveida digitalam korporativam kopvertibam.
Tie speki, kas atbalsta ienakumu gušanu un ari veido un uztur šis jaunas lidzdalibas platformas, parstav jaunu š-iru, kuru es deveju par netarhisko š-iru. Ja kognitivais kapitalisms tiek de"nets, vadoties pec ta, ka intelektualais ipašums ir prioritate salidzinajuma ar "kseta kapitala industrialo ipašumu un lidz ar to pec ta, ka ir iespejams pa1auties uz intelektuala ipašuma tiesibu paplašinajumu, lai iedibinatu monopolistiskas nomas cenas (ka vektorialie kapitalisti, kurus raksturojis Makenzijs Varks, atvasina savu varu no mediju vektoru kontroles), tad šie jaunie netarhiskie kapitalisti, uzturot un izmantojot lidzdalibas tiklus, var zelt un plaukt. Zimigi, ka Amazon izveidojas, balstoties uz lietotaju atsauksmem, un eBay pastav, balstoties visa pasaule izplatita izso1u platforma, bet Google veido lietotaju raditais saturs. Kaut ari šie uz5emumi lidzas ikdienas pe15as iegušanai izmanto intelektuala ipašuma tiesibas, tas tomer nekada zi5a nav vi5u varas pamats. Vi5u ietekme izriet no vi5u ipašumtiesibam par platformu.
Plašak raugoties, netarhiskais kapitalisms parstav kapitala veidu, kas ietver sevi P2P revoluciju un visus tos ideolo/iskos spekus, kuru priekšstatos kapitalisms ir augstakais cilveka iespeju apvarsnis. Tas ir speks, kas slepjas aiz P2P imanences. Pretstata šim spekam, lai ari esot ar to islaiciga vienotiba, ir kopisma (Common-ism) speki, kas pa1aujas uz P2P transcendenci, uz politiskas ekonomikas reformu arpus tirgus dominances ietvariem.
P2P transcendentie aspekti
Musu parskats par P2P imanentajiem aspektiem, par to, ka tie no kapitalisma ir gan atkarigi, gan ari tam ienesigi, neizsme1 šo temu pilniba. P2P piemit ari nozimigi transcendenti aspekti, kas sniedzas pari pe15u veicinošas ekonomikas noteiktajiem ierobežojumiem.
Vienadranga ražošana efektivi veicina tadu ražotaju brivu sadarbibu, kuriem ir pieejami pašiem savi ražošanas lidzek1i, un lietošanas vertiba, kas tapusi šada sadarbiba, parspej pe15u veicinošas alternativas.
Vesturiski raugoties, lai ari augstakas produktivitates speki kadu laiku var pastavet vecaja ražošanas sistema, tacu ar laiku tie izraisa specigu politiskas ekonomikas apversumu un tas reorganizaciju
Šaja sakara ka piemeru var minet kapitalisma iezimju rašanos feodalaja sistema. Ta ir 1oti nozimiga nianse, jo pe15u veicinošas ekonomikas vadošie sektori apzinati mazina produktivo izaugsmi (muzika to panak ar patentu palidzibu) un ar likumdošanas palidzibu tiecas izkonkuret P2P ražošanas un dališanas prakses.
Vienadranga parvaldi neierobežo ne tirgus, ne valsts vara.
Jaunas universala kopipašuma formas neierobežo ne privatie, ne publiskie ipašuma mode- 1i, tas spejušas atjaunot kopiga dinamisko lauku.
Bridi, kad kapitalistiskas ražošanas panakumi apdraud biosferu un nodara arvien pieaugošu psihisku (un "zisku) kaitejumu civilizacijai, šadas alternativas rašanas š-iet ipaši pievilciga, un ta atbilst daudzu cilveku jaunajam kulturas vajadzibam. Tadejadi P2P rašanas un izaugsme nes sev lidzi jaunu darba etiku (Pekkas Himanena hakeru etika), jaunas kulturas prakses, piemeram, vienadranga grupas garigaja izpete (Džona Herona petijumi kooperativo jautajumu joma) un – jo ipaši – jaunu politisku un socialu kustibu, kuras iecere ir atbalstit šo paplašinašanos. Nesen radusies P2P kustiba (kas sevi ietver bezmaksas programmaturas un atverta avota kustibu, atvertas pieejas kustibu, brivo kulturas kustibu u. c. un kura atbalsojas globalizacijas kustibai alternativi organizešanas veidi un mer-i) strauji sak lidzinaties socialistu kustibai industrialaja laikmeta. Ta ir uzskatama par patstavigu status quo alternativu, un ta atspogu1o jauna sociala speka – zinašanu darbinieku – izaugsmi.
Patiesiba P2P teorijas mer-is ir sniegt teoretisku pamatu šo kustibu transformativajam praksem. Ta reprezente me/inajumu veidot radikalu izpratni par to, ka jauna veida sabiedriba – tada, kas balstita kopiga (koplietas) centriskuma un pastav reformeta tirgus un valsts ietvaros – atrodas cilveka iespeju lauka. Šadai teorijai butu adekvati jaizskaidro ne vien P2P procesi, bet ari to atbilstiba citam intersubjektivam dinamikam. Piemeram, ka P2P veido savstarpejibas modus, tirgus modus un hierarhijas modus; uz kadam ontolo/iskam, epistemolo/iskam un aksiolo/iskam transformacijam ši evolucija balstas; kads varetu but iespejamais pozitivais P2P etoss P2P teorijas butiski svarigs elements butu šadas transformativas prakses taktikas un strate/ijas attistišana. Izš-irošais jautajums ir – vai P2P var paplašinat arpus tas nematerialas sferas, kura tas radies?
P2P ražošanas veida ekspansija
Kad aplukojam P2P atkaribu no pastavoša tirgus veida, rodas jautajums, kadas ir ta iespejas paplašinaties vi5pus pastavošajai bezkonkurences nematerialo precu sferai?
Šeit minesim dažas iespejas attieciba uz tas potencialu: P2P var izveidoties ne vien nematerialaja garigas un programmaturas ražošanas sfera, bet jebkur, kur vien ir pieeja dalitajai tehnolo /ijai: briviem skait1ošanas cikliem, dalitam telekomunikacijam un jebkada veida virusala komunikatora rež/tiklam. P2P var rasties jebkur, kur ir pieejamas citas dalita "kseta kapitala formas: tada ir, piemeram, carpooling jeb mašinas “piepildišana” (mašina tiek maksimali noslogota, uzaicinot lidzbiedrus, lai brauciens butu letaks un ekolo/iski nekaitigaks. – Red. piez.) – otrs parbraucienos biežak izmantotais transporta veids ASV. P2P var izveidoties jebkur, kur dizaina process var tikt noš-irts no "ziska ražošanas procesa. Lielas kapitala ražošanas vadlinijas var lidzaspastavet ar P2P procesiem, uzticot tiem dizainu un koncepciju. P2P var izveidoties jebkur, kur var tikt dalits "nanšu kapitals. Par ši virziena dzivotspeju liecina tadas iniciativas ka ZOPA banka. Dargu precu kooperativi iepirkumi un izmantošana ari ir viena no iespejam.
Valsts atbalsts un "nansejums atverta koda attistišana ir vel viens piemers.
P2P butu iespejams paplašinat un uzturet, ieviešot vispareju pamata pe15u.
Pedejam minetajam faktoram, kas rada no algota darba neatkarigus ie5emumus, ir potencials talak uzturet P2P raditas lietošanas vertibas attistibu. P2P “pilnigas aktivitates” (nevis pilnigas nodarbinatibas) etosa ce1a pamata pe15a iegust jaunu un specigu argumentu: ta ir ne vien iedarbiga attieciba uz nabadzibu un bezdarbu, bet rada cilveku sabiedribai svarigas jaunas lietošanas vertibas.
Ta ka ir visai gruti priekšstatit to, ka lietošanas vertibu producešana un mai5a varetu k1ut par vienigo ražošanas formu, realak ir uzskatit P2P ka da1u no parmai5u procesa. Šada scenarija P2P varetu lidzaspastavet ar citam intersubjektivitates formam un vienlaikus pamatigi tas parveidot.
Kopiguma balstitas politiskas ekonomikas centra butu P2P, tacu ta lidzaspastavetu ar: specigu un no jauna atsvaidzinatu savstarpejibas sferu (davanu ekonomiku), kas butu saistita ar laika meramu papildu valutu ieviešanu; parveidotu tirgus mai5as jomu, savveida “dabisko kapitalismu” ko aprakstijuši Pols Hovkens, Deivids Kortens un Hazels Hendersons; taja dabiskas un socialas reprodukcijas izmaksas vairs netiek eksternalizetas un tas noraida izaugsmes imperativu, jo ta ir saistita ar resursus izsaimniekojošu ekonomiku, ka to aprakstijis Hermans Delijs; parveidotu valsti, kas darbojas daudzu ieintereseto pušu konteksta un vairs nav ietilpinama korporativo interešu kategorija, bet rikojas ka taisnigs tiesnesis starp Kopigo, tirgu un davanu ekonomiku.
Šads mer-is varetu iedvesmot specigu alternativu neoliberalai dominancei un radit “kopistu” kustibu kaleidoskopu, kuru butu dzi1i ietekmejuši iepriekšminetie mer-i.
Notes
1 Fiskes majaslapa, sk.: http://www.sscnet.ucla.edu/anthro/faculty/ ske/relmodov.htm
Source
from: ENERGY. Scientific and Artistic, Utopian and Critical Visions. Acoustic Space. Issue No. 8